2014 decembris 24

Daudzlapu lupīnu var apkarot dažādos veidos


2014 decembris 24

Informācijas apmaiņa starp valstīm un valsts iekšienē ir svarīga preventīva nozīme invāzijas ierobežošanai. Profilakse tiek uzskatīta par galveno instrumentu cīņā pret invazīvo augu un dzīvnieku sugām. Vissvarīgākais ir liegt svešu sugu ienākšanu valstī. Ja svešzemju sugas (piem., dekoratīvie augi) aug Lietuvā vai Latvijā, ir jārūpējas, lai novērstu to izplatīšanos dabiskajos biotopos.


2014 decembris 24

Svešzemju augu klasifikācijā invazīvās sugas ir tās, kas nejauši ienāca kādā teritorijā cilvēka darbības rezultātā vai izplatījās no citām vietām, kur tās ir mērķtiecīgi vai neapzināti audzētas. Parasti svešzemju sugu parādīšanās ir saistīta ar cilvēku darbību.


2014 decembris 9

2014 decembris 8

                  Cilvēki apzināti no citām zemēm ir ieveduši dažādus augus un dzīvniekus, lai gūtu no tiem kādu labumu. Ļoti liela daļa dekoratīvo, pārtikas, garšaugu, kā arī daudz lopbarībā izmantojamo augu, kas pielietojami arī tehniskām un citām vajadzībām, ir introducēti apzināti. Kamēr tie aug tiem paredzētajās vietās – parkos, apstādījumos, dārzos, sējumu laukos vai plantācijās –, tie nekaitē videi un dod labumu cilvēkiem. Līdzīgi ir ar apzināti ievestiem dzīvniekiem – kamēr tie tiek turēti mājās, fermās vai zoodārzos, nevienam tas nekaitē. Diemžēl atsevišķi ar noteiktu mērķi ievesti organismi pēc zināma laika izkļūst savvaļā. Ja tie nokļūst labvēlīgos apstākļos, rodas iespēja tiem brīvi izplatīties dabā.


2014 decembris 8

Šī gada augusta beigās Dobelē un septembra sākumā Daugavpilī notika Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007. – 2013. gadam projekta LLIV – 250 „Sadarbība cīņā pret invazīvajām sugām ilgtspējīgai lauksaimniecībai un dabas resursu apsaimniekošanai”/ ”TEAMWORK” ietvaros rīkotais seminārs.
Pasākumu apmeklēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra darbinieki no dažādām pašvaldībām, Latvijas Valsts mežu dienestu darbinieki, Valsts augu aizsardzības dienesta eksperti un pārstāvji no Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra. Interesi par semināru izrādīja arī Latvijas Radio žurnālisti, Latvijas Dabas muzeja pārstāvji, kā arī vietējie lauksaimnieki un stādu audzētāji. TEAMWORK semināra mērķis bija iepazīstināt vides jomā strādājošos, dalībniekus ar svešzemju augu un dzīvnieku sugām, kopīgi apgūt praktiskās zināšanas invazīvo sugu apkarošanā, dalīties pieredzē ar lietuviešu ekspertiem, rosināt uz diskusijām un risinājumiem, kā, kopīgi sadarbojoties, ierobežot šo sugu izplatīšanos un veikt monitoringu.
Semināru atklāja projekta vadītāja Viktorija Cirse, un ar projekta aktivitātēm un uzdevumiem iepazīstināja PR speciāliste Marija Jermaļonoka. Pirmajā semināra dienā dalībniekus uzrunāja Šauļu Universitātes lektori asoc. prof. Dr. Zigmantas Gudžinskas, Dr. Martynas Kazlauskas, kuri klātesošos iepazīstināja ar invazīvajām augu sugām, apkarošanas metodēm, rīkiem un to praktisko pielietojumu dabā. Otrajā dienā uzstājās Daugavpils Universitātes pārstāvji – pētnieks Māris Pilāts un vadošais pētnieks Dr. Maksims Balalaikins, kuri dalībniekiem stāstīja par svešzemju dzīvnieku sugām, to apkarošanas metodēm un rīkiem. Semināra dalībniekiem bija iespēja piedalīties vakara ekskursijā ar medību elementiem, kuras laikā klātesošajiem tika stāstīts par Spānijas kailgliemeža, kā arī citu gliemežu nodarīto postījumu mazdārziņiem, mācīja tos atpazīt dabā un ierobežot to izplatību.


2014 decembris 7

2014 decembris 6

2014 decembris 1

Ķermeņa garums 10-20 cm. Ķermeņa krāsa pelēcīgi brūna vai pelēka ar 2 vai 3 tumšām gareniskām joslām uz muguras, kas var izskatīties kā plankumu rindas. Vecāki dzīvnieki bieži ir tumšāki un vienkrāsaināki, jaunie gaišāki un raibāki. Mantija tumšāka, ar lieliem neregulāriem plankumiem. Taustekļi sarkanbrūni. Uz muguras, ķermeņa pakaļējā daļā, atrodas ķīlis.  Milzu kailgliemezis sastopams mitrās vietās dažādos biotopos. Ārpus dabiskā izplatības areāla suga ir sastopama cilvēka mītņu tuvumā, galvenokārt, dārzos, siltumnīcās, pagrabos, sakņu un dārzeņu noliktavās, apstādījumos un parkos. Latvijā dabiskos biotopos suga nav konstatēta. Antrogēnos biotopos pilnībā iznīcināt šos dzīvniekus nav iespējams. Var vienīgi ierobežot gliemežu skaitu, izmantojot speciālas paštaisītas vai rūpnieciski izgatavotas lamatiņas (…attēls), kurās gliemežu pievilināšanai izmanto ēsmu. Visefektīvākais veids, kā atbrīvoties no kailgliemežiem, ir tos savākt ar rokām un pēc tam iznīcināt.

 


2014 novembris 5
© Visas tiesības ir aizsargātas 2017 Teamwork ES Part financed by European Regional Development Fund
GORILA.LT
Back to top