0

2014 decembris 21

klausk ekspertuVārds: Olga

Pāgājušā gada vasarā savā dārzā pamanīju sarkanīgi brūnu palielu kailgliemezi. Aizdomas, ka tas bija spānijas kailgliemezis. Ko darīt, lai tie neieviestos?

mokymaiEkspertu atbildes:

Cerams, ka Jūs kailgliemezi likvidējāt. Ja nē, tad varat gaidīt, ka Jūsu dārzā to jau būs krietni vairāk. Jebkurā gadījumā šie gliemeži ir jāiznīcina. Ja Jūs paši neesat kaut kur iegādājušies stādus, tad cenšaties noskaidrot, kas notiek kaimiņu dārzos. Savu dārzu var pasargāt, apliekot tam apkārt   pretgliemežu žogu.

0

2014 decembris 19

klausk ekspertuVārds: Zaniite
Vai visas citzemju sugas var uzskatīt par invazīvajām sugām?

 
mokymaiEkspertu atbildes:

Visas citzemju sugas nav uzskatāmas par invazīvām. Invazīva (no latīņu invasus = iebrukt, iekarot) suga ir tāda, kuras izturēšanās vietējās ekosistēmās ir agresīva. Invazīvas sugas spēj ātri savairoties, sekmīgi izplatīties un izkonkurēt vietējās sugas. Tās ir sugas, kas nejauši ieceļojušas vai pārgājušas savvaļā ārpus cilvēka kontroles, spēj izdzīvot un izplatīties arī bez cilvēka palīdzības gan cilvēka radītos apstākļos, gan ārpus tiem.

0

2014 decembris 14

klausk ekspertuVārds: Judīte

Kāpēc gliemeži ir tik daudz savairojušies? Kādreiz viņu nebija tik daudz. Tieši tie – ar brūnajām mājiņām.

 

mokymaiEkspertu atbildes:

Iespējams, ka Jūs jautājat par raibo vīngliemezi, kas strauji un lielā skaitā sāka izplatīties 1970.gados. Acīmredzot vairāku desmitu gadu laikā suga ir pielāgojusies Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, kas varētu liecināt arī par klimatiskajām izmaiņām. Nepietiekams daudzums dabisko ienaidnieku, kaut gan dažu sugu strazdi un peļveidīgie grauzēji ar tiem barojas. Izplatību ir veicinājusi cilvēka saimnieciskā darbība. Suga nav konstatēta vai gliemežu ir ļoti maz dabiskos cilvēka minimāli ietekmētos biotopos.

0

2014 decembris 12

klausk ekspertuVārds: Artūrs

Cik tālu var pārvietoties kukaiņi?

mokymaiEkspertu atbildes:

Ir gadījumi, kad Latvijā ir atrasti dievlūdzēji, ka sastopami Viduseiropā, ticami, ka tie tika atnesti ar siltā gaisa masām, līdz ar to, ar cilvēka, vai dabas stihiju palīdzību kukaiņi var izplatīties ļoti tālu.

0

2014 decembris 5

klausk ekspertu

Vārds: Smaida

Kurš no invazīvajiem kukaiņiem ir uzskatāms par bīstamāko?

mokymaiEkspertu atbildes:

Latvijā pirms dažiem gadiem tika konstatēta mārīšu suga – daudzveidīgā mārīte, kas visā pasaulē uzskatāma par ļoti invazīvu. Šis kukainis ir iekļauts pasaules top 100 invazīvo dzīvnieku sarakstā.

0

2014 decembris 1

klausk ekspertuVārds: Ievinja
Vai dzaudzlapu lupīna ir invazīva suga? Pastāstiet par to!

mokymaiEkspertu atbildes:

Daudzlapu lupīna ir invazīvs augs, jo savvaļā sastopama Ziemeļamerikas ziemeļrietumu daļā. Plaši ieviesta Eiropā, kur daudzviet pārgājusi savvaļā. Latvijā nereti sastopams savvaļā pārgājis kultūraugs. Bieži kultivē dažādas formas un šķirnes ar baltiem, sārtiem, violetiem un ziliem ziediem. Sākotnēji Eiropā tika ievests kā dekoratīvs augs, vēlāk izmantota kā vērtīga lopbarības kultūra, sēta karjeros rekultivācijas nolūkos un koku plantācijās kā slāpekļa piesaistītājs. Daudzlapu lupīna izplatās galvenokārt ar sēklām. Sēklas savu dīgtspēju spēj saglabāt līdz pat 50 gadiem. Daudzlapu lupīna, tāpat kā citi tauriņzieži, spēj saistīt slāpekli, līdz ar to bagātināt ar tā savienojumiem augsni. To vietā drīzumā var augt citas nitrofīlās sugas – lielā nātre, vērmele, usnes. Tādā veidā daudzlapu lupīna spēj sabojāt vērtīgas zālāju sabiedrības.

Lubinai_gausialapiai gausialapio_lubino_ziedai

0

2014 novembris 27
klausk ekspertuVārds: Students
Vai drīzumā notiks vēl kāds seminārs par invazīvajām sugām?

mokymaiEkspertu atbildes:
Diemžēl tuvākajā laikā nenotiks semināri par invazīvajām sugām.

0

2014 novembris 20
klausk ekspertuVārds: Zigurds
Kura ir pati nesenākā invazīvā suga Latvijā?

mokymaiEkspertu atbildes:
Pēdējos gados parādās arvien jaunas sugas, piemēram, daudzviet Eiropā izplatītais Spānijas kailgliemezis, kas tiek uzskatīts par nozīmīgu draudu lauksaimniecībai, strauji izplatās zirgkastaņu mīnējošā kode, kas vasarā „nobrūnina” zirgkastaņu lapas. Visā Ziemeļu puslodē strauji izplatās invazīva mārīšu sugas Harmonia axyridis, kas nesen atklāta arī Latvijā. Invazīvo mugurkaulnieku sugu ir mazāk, taču arī šeit ir vairāki spilgti piemēri – Amerikas ūdele un jenotsuns, kas rada būtisku negatīvu ietekmi uz ligzdojošiem ūdensputniem Latvijā. Savvaļā var izbēgt un pārcelties uz dzīvi Latvijas dabā var arī eksotiskas mājdzīvnieku sugas, piemēram, konstatēti jau vairāki gadījumi, kad savvaļā izbēdzis un sekmīgi izdzīvo daudzās valstīs par invazīvu uzskatītais sarkanausu bruņurupucis.

sliuz_optimized

0

2014 novembris 11

klausk ekspertuVārds: Ellena

Kā dreisenas var ietekmēt zivju sastāvu?

mokymaiEkspertu atbildes:

Tas notiek tad, ja dreisenas savairojas lielā daudzumā. Dreisenas barojas atfiltrējot no ūdens dažādus planktoniskus organismus, kas parasti ir arī zivju mazuļu barība. Tādā veidā dreisenas izmaina daudzu zivju barības bāzi. Tas var ietekmēt komerciāli audzēto zivju kvalitāti un skaitu.

0

2014 novembris 9

klausk ekspertuVārds: Mārtiņš

No kurienes Latvijā visvairāk tiek ievesti invazīvie organismi?

mokymaiEkspertu atbildes:

Kādreiz, kad Latvija bija Padomju Savienības sastāvā daudzas sugas tika ievestas no Sibīrijas un Tālajiem Austrumiem, pašlaik ar  dažādu lauksaimniecisko produkciju ienāk sugas no Viduseiropas, Ziemeļamerikas un Āfrikas.

© Visas tiesības ir aizsargātas 2017 Teamwork ES Part financed by European Regional Development Fund
GORILA.LT
Back to top