0

2014 novembris 5

Puķu sprigane (Impatiens glandulifera)

0

2014 marts 12

Phaneroptera falcata ir sienāzis, izplatīts Palearktikas dienvidu daļā no Francijas līdz Japānas salām. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā sienāzis ir sācis strauji izplatīties ziemeļu virzienā. Tiek uzskatīts, ka izplatīšanās notiek dabiskā veidā, globālo klimata izmaiņu rezultātā. Šī suga ir tipiska visā tās izplatības teritorijā un ir sastopama dažādos biotopos. Latvijā un Lietuvā suga ir nostabilizējusies, sekmīgi vairojas un pārziemo.

 

0

2014 marts 12

Lapseņveida zirneklis ir Palearktikas suga, izplatīta Eiropā, galvenokārt dienvidu, rietumu un centrālajā daļā, Ziemeļāfrikā, Dienvidāzijā, Ķīnā, Japānā, Krievijas dienvidos. Argiope bruennichimātīte ir daudz lielāka par tēviņu. Tēviņa izmēri variē no 4 līdz 7 mm, bet mātīte sasniedz 14 līdz 25 mm izmēru, ar izstieptām kājām līdz 40 mm. Šo zirnekļu krāsojums ir diezgan spilgts un krāsains. Galvkrūtis ir klātas ar sīkiem sudrabainiem matiņiem, vēders ar baltām, dzeltenām un melnām šķērssvītrām, kas izvietotas pamīšus. Vēdera apakšpusē ir pamanāmas divas dzeltenas gareniskas svītras.Kājas gaiši brūnas ar melnām svītrām. Tēviņu krāsojums nav tik spilgts, kā mātītēm, vēders iedzeltens, bez svītrojuma. Pēdējo 25 gadu laikā šī suga pakāpeniski paplašina izplatības areālu Eiropā, šajā laika periodā lapseņveida zirnekļa ekspansija ir novērota Lielbritānijā, Dānijā, Čehijā, Polijā, Norvēģijā, Zviedrijas dienvidos, tajā skaitā Gotlandē. Iespējams, zirnekļa aktīvā izplatīšanās Ziemeļu virzienā notiek klimata izmaiņu rezultātā.

0

2014 marts 12

Vārpainā korinte – Ziemeļamerikas krūms, kuras augstums ir no 1,5 līdz 5 m, dažkārt var būt kokveidīgs. Miza brūna. Šī korinte izplatās veģetatīvi, veidojot blīvas audzes piepilsētas mežos un cilvēku traucētās teritorijās. Aug nabadzīgās augsnēs (priežu meži, pelēkās kāpas, klintis), maina vietējo augu sabiedrības, izmaina augsnes barības vielu sastāvu, ierobežo valdošo koku sugu reģenerāciju un pieaugumu.

 

0

2014 marts 12

    Ošlapu kļava – Ziemeļamerikas suga, Latvijā parasti līdz 15 m augsts, reti augstāks, koks ar skraju vainagu. Lapas līdzīgas osim, taču tā augļi līdzīgi kļavai. Augļa spārni atšķirībā no kļavas augļa spārniem savienoti šaurā leņķī. Ošlapu kļava zied aprīlī, maija sākumā pirms lapu plaukšanas. Ziediem nav vainaglapu. Daļa augļu nokrīt rudenī, bet daļa paliek kokā līdz pavasarim. Vairojas ar sēklām, taču tikpat pat labi ataug ar atvasēm no palikušajiem celmiem. Aug ļoti strauji, apspiež daudzas vietējās sugas īpaši piekrates joslā.

0

2014 marts 12

Sīkziedu sprigane – Dabiskais izplatības areāls- Centrālāzija-Austrumsibīrija, Mongolija un Rietumhimalaji. Ziedi blāvi dzelteni, augšējo lapu žāklēs, Auglis – iegarena piecvāršņu pogaļa (ga 2-4 cm), kas nogatavojusies uzplīst un, vārsnēm saritinoties, izsviež sēklas. Zied no jūnija līdz augustam. Ienāksusi Eiropā kā krāšņumaugs un nektāraugs. Sīkziedu sprigane izplatās eksplozīvi atveroties sēklu kapsulām, sēklas tiek aizmestas līdz pat 3 m attālumam no mātesauga. Sugas izpaltību veicina ūdensteču tuvums – sēklas tiek transportētas pa ūdeni, kā arī būtiska loma ir auotransportam un dzelzceļam, sēklas pārnes arī dzīvnieki. Sīkziedu sprigane veido masīvas audzes un ieviešas izmīdītos vai nosusinātos mežos un krūmājos, arī nezālienēs un gar dzelzceļiem.

0

2014 marts 12

Solidago altissima – Dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerika - ASV un Kanāda.Aug blīvos ceros un izplatās gan ar sakneņiem un dzinumiem, gan ar sēklām. Augi ražo lielu skaitu sēklu, kas izplatās ar vēju.  Zeltslotiņa var izplatīties arī ar sakņu fragmentiem, kas nonāk ūdenī vai ar dārza atkritumiem, tā sasniedzot jaunas teritorijas. Sastopama dārzu izgāztuvēs, pamestās dārzu teritorijās, ceļmalās un dzelceļa malās. Eiropā tika ievests kā dārzu krāšņumaugs. Daudzus gadus zeltgalvīte jeb zeltslotiņa bijusi pazīstama kā dekoratīvs košumaugs apstādījumus, kas daudzviet kļuvusi par grūti iznīdējamu nezāli.Ar lielo stublāju tā nomāc visus neliela auguma augus un izkonkurē arī lielākus cīņā par augsnē esošajām barības vielām.

0

2014 marts 12

Parastais slotzaris – tauriņziežu dzimtas augi. Tie ir vasarzaļi, retāk mūžzaļi 0,5-1,6m augsti krūmi ar rievainiem vai šķautņainiem dzinumiem. Lapas trīsstaraini saliktas, augšējās uz jauniem dzinumiem reducētas līdz vienai lapiņai. Ziedi 2-3cm gari, dzelteni, pa 1 vai 2 lapu žāklēs, zied jūnijā, jūlijā, pākstis melnas, nogatavojas jūlijā, augustā. Agrāk Latvijā, galvenokārt Kurzemē, stādīts mežaudzēs, sausās augsnēs meža dzīvnieku barībai, dienvidrietumos tas atsevišķās vietās pārgājis savvaļā. Pieticīgs augs, labi aug sausās, nabadzīgās augsnēs, saulainās vietās. Eiropas vidus un dienvidu daļā izplatīts augs.

Video

 

0

2014 marts 12

Krokainā roze -zems (augstums 0,5-2 m) rožu dzimtas krūms. Bieži veido klājenisku audzi. Bagātīgi zaro. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 5-9 biezām lapiņām. Lapas kāts dzeloņains. Lapiņas krokainas, mala zobaina, plātnes virspuse spīdīgi zaļa, apakšpuse blāvi pelēkzaļa. Ziedi ļoti lieli (diametrā līdz 10 cm), karmīnsarkani, pa vienam zaru galā. Auglis – liels, riekstiņu kopauglis, ko apņem sulīga augļsedze. Gatavs auglis oranžsarkans. Zied no maija līdz septembrim.Dabiskais izplatības areāls Tālie Austrumi — Sahalīna, Ķīna un Japāna. Viduseiropā šo rozi ieveda aptuveni 1860. g., bet Latvijā kā dekoratīvais augs tā tika ievesta mazliet agrāk — ap 1845. gadu. Strauji izplatās un  nomāc visas zem krūma esošās sugas.

Video

0

2014 marts 12

Phalacroloma septentrionale: Divgadīgs, vidējs vai liels (garums 40-70 cm) augs. Stublājs stāvs, augšdaļā zaro. Stublājs un lapas ar matiņiem.Auga apakšējā daļa klāta ar retiem, gariem matiņiem, augšējā daļa ar īsākiem matiņiem jumstiņveidīgi vairākās rindās. Ziedu kurvīši vairogveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galā. Parasti sānzari mazliet garāki nekā centrālais stublājs. Kurvīšu daudz. Auglis – sīks, plakans (ga ap 0.2 cm), ar neregulārulidpūku apmatots sēklenis. Zied no jūnija līdz septembrim, dažreiz arī līdz pat oktobrim.

© Visas tiesības ir aizsargātas 2017 Teamwork ES Part financed by European Regional Development Fund
GORILA.LT
Back to top